Putāns toreiz un tagad
Latviešu hiphops un latgaliešu dzeja satiekas koncertizrādē “Putāns. Toreiz un Tagad” 9. novembrī plkst.18:00 Latgales vēstniecībā “Gors”
Leģendām apvītā un vienmēr pret straumi un sistēmu ejošā Latgales dzejnieka Seimaņa Putāna (1892-1969) dzeja ir restartēta jaunā skanējumā. Spilgts, provokatīvs, mūsdienīgs un ļoti tiešs – tāds ir jaunais skanējums. Un tāda ir Seimaņa Putāna dzeja, kas piedzīvos šodienu.
Ūga, Gustavo, Ansis un Jānis Skutelis to ierunās, iedziedās un pasniegs no sava skatu punkta. Svaigs skatījums, bet tās pašas tēmas: Mīlestība, Dievs, Daba, Darbs un Esība.
Pēc koncertizrādes Seimaņa Putāna kopoto rakstu grāmatas atklāšanas svētki. Tikšanās ar māksliniekiem. Vinilplates prezentācija un iegādāšanās.
Koncertizrādes viesi varēs piedzīvot Seimaņa Putāna dzejas laikmetīgās interpretācijas gan oriģinālajā latgaliešu valodā, gan arī atdzejojumos latviešu valodā. Vairāki dzejoļi tiks pielāgoti rečitatīvam uz hiphopa bīta (muzikālā pavadījuma). Pagātnes dumpinieciskais gars saplūdīs ar mūsdienīgo.
Koncertizrādes “Putāns. Toreiz un Tagad” programmas radošā vadītāja ir latgaliešu repere un “Ausmeņa Records” pārstāve Ūga (Daiga Barkāne). Muzikālo pavadījumu veidotājs ir Nikita Grapp (“Ausmeņa Records”).
Priekšnesumu izveidē piedalās un uz skatuves kāps pašmāju hiphopa smagsvari, reperi ansis un Gustavo. Priekšnesumos pieaicināti arī vairāki jaunākās paaudzes Latgalē iemīļoti urbānās mūzikas mākslinieki, kas piešķirs autentisku sajūtu un skanējumu.
Jānis Skutelis jeb Dekšārietis, kurš izvēlējies sev šo pseidonīmu par godu savām latgaliskajām saknēm, koncertizrādē atbild par režiju.
Koncertizrādes producenti ir Marģers Zeitmanis un Līgatnes radošā kvartāla “Zeit” komanda. Projekta izveides iniciatīva balstīta tās producentu radniecīgajā saiknē ar pašu dzejnieku Seimaņu Putānu, tādēļ ar vec-vec-vectēva dzejoļa priekšnesumu mūsdienīgā apdarē uz skatuves kāps arī DJ Straume (Arnolds Zeitmanis).
Foto: Pēteris Bērziņš
Seimaņs Putāns (1892-1969)
Latgaliešu dzejnieks, literāts, skolotājs, preses darbinieks. Strādājis par dzelzceļnieku, nodarbojies ar zemkopību. Dzimis 1892. gadā Augšdaugavas novada Lipiniškos trūcīgā zemnieka deviņbērnu ģimenē.
Publicējies lielākajā daļā 20. gs. 20.–30. gadu latgaliešu periodisko izdevumu. Pirmie dzejoļi tapuši ap 1905. gadu, bet 1907. gadā bijuši nesekmīgi mēģinājumi tos publicēt Franča Trasuna avīzē “Auseklis”. Pirmpublikācija notika 1912. gadā ar dzejoli “Komēta” (laikraksts “Drywa”). Savas dzīves laikā ar vairāk nekā 10 pseidonīmiem publicējies tādos periodiskajos izdevumos kā “Drywa”, “Taisneiba”, “Zīdūnis”, “Reits”, “Latgolas Škola”, “Jauno Straume”, “Latgolas Dorbs” u.c.
1960.gadā izdota dzejas izlase “Tovā vōrdā”, ko uzskata par pēdējo latgaliešu izdevumu (līdzās “Kolhoznīku kalendāram 1960”), pēc kura 1960. gadā iestājās neoficāls latgaliešu drukas aizliegums.
Putāna dzejoļi iekļauti arī tādās antoloģijās, izlasēs, gadagrāmatās un krājumos kā “Kūkle” (1914) “Sējējs” (1925, 1928), “Latgalīšu Lyra” (1929), “Latviešu dzejas antoloģija” (1954, 1976), “Varavīksne” (1967, 1969), “Kamenes” (1987), “Latgalīšu dzejas antologija” (2001) “Es mīlu Latgali” (2002), “Latgale: valoda, literatūra, folklora” (2003).
Kūpuotī roksti – Seimaņs Putāns
Par Seimaņa Putāna dzeju var izteikties ļoti īsi un konkrēti: “dzeja kā sāpe un sāpe kā dzeja.” Dzejnieks ir savas dzīves, laikmeta un notiekošā liecinieks. Tieši tas arī ir redzams Seimaņa Putānadzīves un literārajā mantojumā. Mūsu literatūras vēsturē ir autors, kas ir spilgts un godīgs, ļoti latgalisks un dziļi cilvēcisks, un pāri visam – patiess ideālists. /Dr.hist. Inese Runce, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece/
Individuāli puordzeivuojumi, kai ari apleicejuos pasaulis trīcīni izveiduoja nu Seimaņa Putāna dzejnīku, kura pasaulis redzīni dzeivis laikā vairuokys reizis stypri mainējēs.
Seimaņš Putāns saraksteja daudz dzejūļu, nu kurim tikai jauneibā dažs nu tim beja prīceigs i romantisks. Absoluti leluoka daļa juo dzejūļu ir par bādom, pasaulis nataisneibu, pylni ar frustrāceju i smeļdzi. /Dr.philol. Valentīns Lukaševičs, literaturzynuotnīks, rakstnīks/
Lasot ausīs skan tīra, nesamākslota latgaliešu valoda un jūtama krietna vīra stāja, kam sirds ir īstajā vietā. /Gundars Āboliņš, aktieris/
Latgales vēstniecība “GORS”
Austrumlatvijas reģionālais daudzfunkcionālais centrs Rēzeknē, kas ir pirmā augstas kvalitātes akustiskā koncertzāle Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas.
Tā galvenā sastāvdaļa ir lielā zāle ar 1000 skatītāju sēdvietām, kuras iespējams transformēt, palielinot ietilpību līdz 2500 stāvvietām. Mazajā zālē ir 250 skatītāju vietas.
Kā vēsta “GORS” mājaslapas informācija, tā ir vieta, kur vienkopus rada un vēsta Latgales stāstu. Te satek kultūras mantojums un senas vērtības, tradīcijas un jaunrade, valoda un notikumi, nozīmīgākās pasaules tendences, māksla, kultūra, dejas un dziesmas. Te satiekas jaunie un vecie, saimes un dzimtas, savējie un aicinātie. Te dzimst un dzīvo nebijušas, aizraujošas idejas – īsts, radošs, skaists gars. Latgales atmodas vieta.